Jump to content

Portugal

Wikipedia lan
Portugal
sovereign state, country
Part ofSouth-West Europe Yasa
Inception25 Maraam 1139, 24 Ajji 1128, 23 Chidi 1179 Yasa
Official namePortugalská republika, Portugal, la République portugaise, República Portuguesa, Komara Portûgalê Yasa
Native labelRepública Portuguesa, Portugal Yasa
IPA transcriptionpərtʊˈɡalʲɪjə, puɾtuˈɣaɫ Yasa
Named afterPortus Cale Yasa
Official languagePortuguese, Mirandese Yasa
AnthemA Portuguesa Yasa
Cultureculture of Portugal Yasa
Motto textEurope's West Coast, Arfordir Gorllewin Ewrop Yasa
ContinentEurope Yasa
CountryPortugal Yasa
CapitalLisboa Yasa
Located in time zoneUTC±00:00 Yasa
Located in or next to body of waterKǝmaduwu Atlantic yǝ Yasa
Located in/on physical featureIberian Peninsula, Southern Europe Yasa
Coordinate location38°42′0″N 9°11′0″W Yasa
Coordinates of easternmost point41°34′30″N 6°11′25″W Yasa
Coordinates of northernmost point42°9′15″N 8°11′56″W Yasa
Coordinates of southernmost point36°57′37″N 7°53′13″W Yasa
Coordinates of westernmost point38°46′52″N 9°30′2″W Yasa
Highest pointMount Pico Yasa
Lowest pointKǝmaduwu Atlantic yǝ Yasa
Basic form of governmentRepublic Yasa
Office held by head of statePresident of Portugal Yasa
Head of stateMarcelo Rebelo de Sousa Yasa
Office held by head of governmentPrime Minister of Portugal Yasa
Head of governmentLuís Montenegro Yasa
Has cabinetCouncil of Ministers Yasa
Executive bodyGovernment of Portugal Yasa
Legislative bodyAssembly of the Republic Yasa
Highest judicial authorityPortuguese Supreme Court of Justice Yasa
Central bankBanco de Portugal Yasa
Public holidayPortugal Day, Republic Day Yasa
Currencyeuro Yasa
Shares border withSpain Yasa
Driving sideright Yasa
Electrical plug typeEuroplug, Schuko Yasa
FollowsReino de Portugal Yasa
ReplacesPortuguese Empire, Reino de Portugal Yasa
Studied byPortuguese studies Yasa
Official websitehttps://www.portugal.gov.pt/ Yasa
HashtagPortugal Yasa
Top-level Internet domain.pt Yasa
Flagflag of Portugal Yasa
Coat of armscoat of arms of Portugal Yasa
Geography of topicGeography of Portugal Yasa
Has characteristicfree country Yasa
History of topichistory of Portugal Yasa
Patron saintSaint George Yasa
Railway traffic sideleft Yasa
Open data portalOpen Data Portugal Yasa
Economy of topiceconomy of Portugal Yasa
Demographics of topicdemographics of Portugal Yasa
Gregorian calendar start date15 Lailahar 1582 Yasa
OpenStreetMap zoom level6 Yasa
Mobile country code268 Yasa
Telephone country code+351 Yasa
Trunk prefixno value Yasa
Emergency phone number112 Yasa
GS1 country code560 Yasa
Licence plate codeP Yasa
Maritime identification digits263, 204 Yasa
Unicode character🇵🇹 Yasa
Category for maps or plansCategory:Maps of Portugal Yasa
‎Lemmy instance URLhttps://lemmy.pt Yasa
Map

Portugal dǝ, hukumazǝ Portugal Republic, lardǝdo suro Iberian Peninsula lan kara, suro anǝm-fǝte Europe bedǝn, kuru nashanzǝ Macaronesian archipelagos Azores-a Madeira-a dǝn kuntenro. Kǝla fǝrǝteyen na dǝwo fǝrǝte yalabedǝ suro lardǝwa Europe bǝ lan kara, shi kalangai yalabedǝ kǝrawu-a anǝm-a yala-a yala-a lan, kalangai Portugal-a Spain-a ye. Fəte Iberian Peninsulabedə tən zaman gargamben napsana, alama naptəram buro salakbedə saa 5500 BC lan badiwono. Amma Celtic'a Iberiayedə karnu kən tilomin BClan isa. Nashadə cidiya kərmai Rombe karnu kən 2nd BC yelan kara. Wartata amma Germanicyeya Alansayeya karni 5th səta 8thro sonota. Musulumma soye karnu kən 8th ye lan kəriye Iberia ye dəro bətərəm sadəna, amma hangal hangal lan sandiya duwazana loktu Reconquista yen. Portugal də zaman adən sha kokkatə, burolan mairi león ye suro saa 868 yen, kuru mairiro waljin suro saa 1179 yen. Portugal də shima lardə'a do zaman awowa bəlin notəye dəro ga'anamawo, fuwutə kada sədəna suro ilmu nautical science yen kuru shima lardə'a Europe ye buro salak yin nasha'a bəlin-a diwalwa kuluwuye'a kulasana kuru asuzana, naptəram'a, kərmai'a, kuru na'a kasuwuye'a dəwo nguwusoro South Atlantic co-a Indian O-a ro lezəna də. Kəriyi kərmai kərmaiye suro saa 1580 yedəye kəlakəl Iberian Union'a Spain'wa ye suwudəna hatta saa 1640 ro saadənan, adəye səkə hangal hangallan nəm dunonzə dunyabero ngawotə badiwono. Shi cidi 1755 Lisbon ye dəye bərni dəga bannazəna kuru waltə arziyi lardəye dəga bannazəna. Kəriwu Napoleon ye dəye səkkə shararam də'a Brazil ro kalakkatə saa 1807 lan, adəye sha mairi ro kalakkatə kuru kərmai kəlabe suro saa 1822 yen, adəye kəriwu Liberal Wars saa 1828-1834 ye də'a suwudə kuru kərmai kərmaiye də'a baro codo. Fitəna kəntagə Octoberbe kawunzə 5 saa 1910bedəye səkə mairidə baro codo kuru kərmai republicbe falzəna. Suro saa 1926 yen, ngawo kərmai zayetəyen, kərmai dunoye Ditadura Nacional də kokkatə kuru dare Estado Novo ro wallono. Democracy də waltə kalaktəna suro saa 1974 yen ngawo Carnation Revolution yen, shi do kəriwu Portuguese ye'a mairinzə'a dazəna də. Gargam Portugalye kərmai notoyedə awo adaye kada kolzəna, amma təlam Portugueseye miliyon 250 yeyi dunya sammason manazan. Razəwunzə fuwuzəna kuru fuwuzəna shidoni cidawa-a, sanyiya-a, bəladəriye-aro təngatəgənadə. Portugal də shiye wakil kəlakəl dunyabe'a, kəlakəl Europebe'a, nasha Schengenbe'a, kuru majalis Europebe'a, kuru shiye wakil NATO'a, eurozone'a, OECD'a, kuru lardə'a təlam Portuguesebe'a.