Kosa Alzheimer's yǝ
Alzheimer's disease (AD) dǝ shi neurodegenerative disease dǝwo sǝtǝdǝna dǝro kǝnǝngatǝnzǝ dǝ gana-ganalan badijin[1] kuru fuwutǝnzǝ dǝga kozǝyin, kuru shima dalil 60-70% lamarǝ dementia ye dǝwo[2].Alama buroye zauro nowatadə shima awowa karəngəro wakazənadə taktə zauro zau[3].[1] Kwasuwadə fuwujinna soro, alamawadəye suronzan kaziyi təlammabe-a, hangal gənatə-a (kəskelan fattəgə-a), hangal gənatə'wa, hangal gənatə-a, kəlanzə-a koltə-a, kuru lamarra halbǝ'wa mbeji.[4] Kəndaram kamyedə ngawojinnason, ngəwusoro fatonza'wa jamanza'wa kolzayin.[15] Gana-ganan, cidawa tiyi bedə fattəyin, dareram dən kərmuro saadin. Kaso fuwutə yedə gadejin yaye, nəm nguwu kənənga bə ngawo kosuwa asutəna ben saa yakkə səta mewun indiro saadin.[10][11][12]
Awo donyi kwasuwa Alzheimerbe suwudin dǝ sambisoro asutin bawo.[15] Dalilwa tajirwa korbe-a geneticbe-a wuratənzəro lezəna kada mbeji. Tajirwa donyi geneticbe dunowa du shima allele donyi apolipoprotein E be lan tuwandin ma. Awowa gade tajirwaro suwudinsodə sandima gargam kəla zau fantə-a, hangalzaro citə-a, kuru bu ngəwu-a.[1] Fuwutə kwasuwadəyedə, awoa tiyi kərgənben dasagənadə shima amyloid plaques-a neurofibrillary tangles-a lan bowotin. Protein donyi kǝltǝnyi ma du, cell ye faidanzǝ ro lejin, kuru loktu nguwuro, neurons ye degeneration donyi kaltǝyin ba ma, kuru synaptic connection donyi kǝrǝn lan tuwondin ma.[18] Waneye kwasuwa asutinmadə futu gargam kwasuwadəbe-a kuru ngaltə asutəbe-a lan kara, kuru fotowa lətaribe-a kuru bu ngaltə-a dalilla gade mowonjinmadəga baro diwo nankaro.[7][19] Alama buroyedə ngəwusoro kərgən nəmngəliro taltəyin.[15] Kulashi tissue kərənbedə məradətəna kəla kosuwa notəben, amma adə ngawo kərmuben bas wakajin.[20][21