Human gastrointestinal tract
Shi gastrointestinaldǝ (kuru shiga GI tract lan bowotin, digestive tract, kuru alimentary canal) shima diwal donyi ci lan sǝta anus ro lejin ma. Tract də shima nizam tiyiye kurawo.[1] Shi GI tract dǝ suronzǝn awoa donyi suro lan awoa kǝnzabe suwudin ma mbeji, adam gana lan, dabba gade so lan, suro lan esophagus, suro, kuru suro lan. Kəmbuwa cilan gotənadə yijin faidawa sutuluwin kuru duno njijin, kuru kadawudə suro anusben fecesro suluwin. Gastrointestinal də shima ma'ana do suro'a kaltəram'a lezəna ma.
Dabbawa kambo so "through-gut" awu suronza lan awoa yijinma mbeji. Awo donyi kureye: sponges du pores nza gana (ostia) tiyi nza lan, suro lan pores kura mbeji, comb jellies du ci nza ventral ye a, dorsal anal pores ye mbeji, amma cnidarians a acoels so dǝ pores fal mbeji, suro lan gǝrjin.
Shi suro surobe adamganabedə suronzən esophagus-a, suro-a, suro-a mbeji, kuru shidə suro surobe samibe-a cidiyabe-aro yakkata.[2] Shi GI tract dǝ suronzǝn awoa kate ci-a kuru anus-a ye mbeji, [3] shi donyi layi donyi kǝla kǝljin ma, shi donyi suro lan, suro lan, kalǝm gana, kuru kalǝm kura. Nizam donyi suro lan awoa gǝrjin ma dǝ, shi donyi suro lan awoa gǝrjin ma (tǝlam, glands salivary, pancreas, hanta a kuru gallbladder a).[6] Shi tract dǝ raktǝ yaktin foregut ro, midgut ro, kuru hindgut ro, adǝye kǝrtǝ embryologybe dǝa fǝlejin. GI tract adamganabe sammaso nəmkuruwunzə mita laar (30 feet) yeyi loktu shiro autopsy gultindən. Tiyi ro lan zauro gana, dalil nzǝ dǝ, kalǝm dǝ, shi donyi tubes donyi muscle tissue ye, shi donyi muscle tone dǝga sambisoro sǝtayin ma, amma nasha gade gade lan sǝtayin, shi donyi distension a peristalsis a suwudin ma.[7][8]
Microbiota donyi suro kǝlâ adamgana ye dǝ, jili bacteria ye 4,000 yeyi, archaea, virus a eukaryotes a, faida kada mbeji nasha nǝlefa tiyi kamye lan.[9][10][11] Enteroendocrine cells donyi GI tract be du hormones donyi banazǝgǝ awoa kǝnzabe suwudin ma. Hormones donyi suro lan gastrin, secretin, cholecystokinin, ghrelin, sandiya intracrine awu autocrine lan tuwandin, adǝye fǝlejin cells donyi hormones a koljin ma du, gar donyi gǝnatǝna ma suro wuratu yen.[12]
Layi suro-a suro-a adamganabe Sifa
Bayan kəla nizam awoa yijinbe Fasal a faida donyi GI tract be du, anatomy donyi grossbe a, anatomy donyi microscopibe a (histology). Tract də kəlanzəma tract samibe-a cidiyabe-aro yakkata, kuru kalwodə kalwo gana-a kura-aro yakkata.[13]
Sami gastrointestinalbe Hawarra kura-kura: Ci-a, Pharynx-a, Esophagus-a, Suro-a, kuru duodenum-a Sami donyi suro lan ci, pharynx, esophagus, suro, kuru duodenum.[14] Kate awo donyi samibe-a cidiyabe-a dǝ shima suspensory muscle donyi duodenum be dǝ. Adǝye kalangai embryobe kate foregut-a midgut-a gayirjin, kuru shima yaktǝ donyi liyita soye faidata bu donyi gastrointestinal lan tuwandin ma du "sami" awu "cidiya" lan tuwandin. Ngawo kǝltǝna lan, shi duodenum dǝ alamaram awo falro waljin, amma nasha diyawu ro yakkata, faidanzǝ-a, nanzǝ-a, kuru anatomy suronzǝbe-a. Nasha diyau du duodenum ye dǝ sandima (suro lan baditin, kuru jejunum ro lejin): bulb, cidiyajin, bowata, kuru samiro lejin.
Suspensory muscle donyi duodenum ye du, kalangai donyi duodenum ye donyi diaphragm lan tuwandin ma, kuru shi donyi alamaram anatomical ye faida donyi yaktǝ kate duodenum a jejunum a, nasha buroye a kǝn indimi ye suro suro gana ye lan.[15] Adǝ shima tiyi donyi suro lan tuwandin ma.
Cidiya gastrointestinalbe Cidiya gastrointestinalbedə suronzən kaltəram gana-a kaltəram kura-a mbeji.[16] Suro anatomy adamgana be lan, kal donyi (bowel au gut; Greek lan: éntera) shima nasha donyi gastrointestinalbe, shi donyi pyloric sphincter lan sǝta anus ro lejin ma, futu dabba donyi mammals be lan, nasha indi lan kara: kal gana a kal kura a. Adamgana lan, kalǝm gana dǝ waltǝ yakkata duodenum ro, jejunum ro, a ileum ro. Kalǝm kura dǝ cecum ro yakkata, kuru samin, kǝla kǝljin, cidiyajin, kuru sigmoid colons, rectum, kuru anal canal.
Kalǝm gana Hawarra kura-kura: Kalǝm gana, Duodenum, Jejunum, kuru Ileum Kalǝm gana dǝ shima awo donyi 6 m lan sǝta 7 m ro satana ma, shi donyi duodenum lan badijin ma, ileum lan dajin ma.[1][19] Nasha shiro mucosal gultində kam kuralan alamanna 30 m2 (320 sq ft) yeyi.[20] Kəltəram donyi circular folds ye də, villi, a microvilli a də, nasha donyi th ye gojin ma sərayin.[4][5]
Lamintǝ
[yasa | usullu yasa]- ↑ https://en.wikipedia.org/wiki/Gastrointestinal_tract#cite_note-Roszkowska2024-1
- ↑ https://en.wikipedia.org/wiki/Gastrointestinal_tract#cite_note-4
- ↑ https://en.wikipedia.org/wiki/Gastrointestinal_tract#cite_note-5
- ↑ https://en.wikipedia.org/wiki/Gastrointestinal_tract#cite_note-CK12-2
- ↑ https://en.wikipedia.org/wiki/Gastrointestinal_tract#cite_note-RuppertBarnes2004BilateriaGut-3