Jump to content

Haroon Al Rashid

Wikipedia lan
Haroon Al Rashid
human
Sex or gendermale Yasa
Name in native languageهَارُون الرَشِيد Yasa
Given nameHarun Yasa
Family nameAl-Abbasi Yasa
Date of birth19 Sawan 766 Yasa
Place of birthRay Yasa
Date of death24 Armalan 809 Yasa
Place of deathTus Yasa
Place of burialHarun ِal-Rashid Mausoleum Yasa
FatherAl-Mahdi Yasa
MotherAl-Khayzuran Yasa
SpouseZubaidah bint Ja`far, Abbasa bint Sulayman, Umm Muhammad bint Salih Yasa
Unmarried partnerInan Yasa
FamilyAbbasids Yasa
Occupationpolitician, poet Yasa
Position heldAbbasid caliph Yasa
Student ofShu'ba Ibn al-Ḥajjāj, Abu 'Ubaida, Mufaḍḍal ibn Muḥammad al-Ḍabbī, Al-Kisa'i Yasa
Religion or worldviewIslam Yasa
ConflictAbbasid invasion of Asia Minor, Abbasid invasion of Asia Minor Yasa
Present in workOne Thousand and One Nights, Civilization V Yasa

Haroon Al Rashid

[yasa | usullu yasa]

[1]Abu Ja'far Harun ibn Muḥammad ar-Rashīd (Arabic: أَبُو جَعْفَر هَارُون ٱبْنِ مُحَمَّد ٱلْمَهْدِيّ, romanized: Abu Ja'far Hārun ibn Maḥbī al- هَارُون ٱبْنِ ٱلْمَهْدِيّ c. 763 au; 766-24 March 809), shi do ne Harun ar-Rashid lan nowata də (Arabic: هَارُون ٱلرَّشِيد, Romanized: Harun ar-Rashid), shima kalifa Abbasid bǝ kən uwumiwo kərmai Abbasid bǝ kən uwumi suro kəntawu September be saa 806 be lan. kərmaidə adamen badiyaram zaman Islam bǝ Golden Agebero gotəna. Shiye sunzǝ al-Rashiddǝ fasarzǝna "shi Orthodox dǝ", "shi kam Adildǝ", "Shi kam Sandi nozenama dǝ", au "shi Sandiro-Shimotǝnama".

Harun ye fato kəra be kura Bayt al-Hikma ("Fato Hikima be") dəga kokkono suro Baghdad suro Iraq kəmaye dən, kuru zaman kərmaizə yen Baghdad də dawudi ilmube-a, adabe-a kasuwube-aro waltə badiwono. [2]Loktu kərmaizəyen, yalla Barmakids be, shidoni Abbasid Caliphate koktəlan zauro banazanadə, gana-ganan ngawozəna. Suro saa 796 be lan, shararamzə-a gumnatinzə-a Raqqa suro Syria kərmayero zuzəna. Fatolan, Harun ye letəgəram baanzə Al-Mahdi ye dəga samənzəna. Shiye Umayyads-a 'Alids-a kada yanzəgana Al-Hadiye fərzəna kuru karabkawa siyasa be Quraysh be sammaro afu warmajiwo.[2] Byzantium'a nəmkəlado kura-kura badiwono, kuru cidiya kərmaizəyen, Daula Abbasid be də zauro ngəwuro wallono.[3]

Lamintǝ

[yasa | usullu yasa]
  1. https://books.google.com/books?id=RIB5qT9sGnwC&dq=harun+al-rashid+released+umayyads&pg=PA191
  2. https://books.google.com/books?id=RIB5qT9sGnwC&dq=harun+al-rashid+released+umayyads&pg=PA191