Jump to content

Al-Ghazali

Wikipedia lan
Al-Ghazali
human
Sex or gendermale Yasa
Country of citizenshipSeljuk Empire Yasa
Name in native languageأبو حامد محمد بن محمد الغزالي Yasa
Given nameམུ་ཧ་མད། Yasa
Nameالغزالي Yasa
Date of birth1058, 1056 Yasa
Place of birthTus Yasa
Date of death19 Jimada gaji 1111 Yasa
Place of deathTus Yasa
Place of burialMashhad Yasa
SiblingAhmad Ghazali Yasa
Languages spoken, written or signedPersian, Arabic Yasa
Writing languagePersian Yasa
Field of workIslamic philosophy, theology, sufism, Ilm al-Kalam, Islamic ethics Yasa
EmployerAl-Nizamiyya of Baghdad Yasa
StudentAbu Bakr ibn al-Arabi Yasa
Student ofAl-Juwayni, Abū ‘Alī al-Fadl b. Muhammad al-Fāramidhī Yasa
Honorific prefixHujjat al-Islam Yasa
ResidenceNishapur, Baghdad, Damascus, Jerusalem Yasa
Work locationSyria Yasa
Lifestylemysticism Yasa
Religion or worldviewIslam, Sunni Islam, sufism, Ash'ari Yasa
List of worksQ12238047, Q20389623 Yasa
Notable workThe Alchemy of Happiness, The Incoherence of the Philosophers, The Revival of the Religious Sciences, The Moderation in Belief, On Legal theory of Muslim Jurisprudence Yasa
Has works in the collectionNational Museum of World Cultures Yasa
Copyright status as a creatorcopyrights on works have expired Yasa
MadhhabShafi`i Yasa

Ghazali[a] (Arabic; UK: /ælˈɡɑːzɑːli/, US: /ˌælɡəˈzɑːli, -zæl-/; c. 1058  ⁇  19 December 1111), lardǝwa Europe bǝ zaman medievalbedǝn sha Latin Algazelus au Algazel lan nowotǝ, shima malǝm falsafiye lardǝ Persian bǝ Sunni Muslimbe wo. Shidǝ kam faldo zauro nowata kuru duno'a suro lamarra shari'abe a, ilmuwu sharabe a, muftis a, falsafawu a, malumma adinbe a, ilmuwu nazarube a kuru ilmuwu nzǝrabe a suro hawarra Islambe a lan. 33][34][35][36] Shiga kasatkatə shima mujaddid karnu kǝn 11th bewo, [1] [2] shi donyi kǝrmai kǝrmai be gǝnatǝ, shi donyi, futu haidith Nabi bewo ye lan, saa 100 yin falro falzǝna kǝrmai Islam be dǝga waltǝ ro.

Kǝnǝngan nzǝ buro yǝ

[yasa | usullu yasa]

Al-Ghazali də suro saa c. 1058 lan Tus lan, kuru nasha mairi Seljuk yǝ.[50] Shidə maləm Islam bǝ, gonyi sharabe, hangal gənatəma, kuru ruhaniya kərmai Persiabe.[51][52] Shiga Tabaran lan katambo, bəla suro Tus, Khorasan (kərmadə nasha Iranbe),[50] ngawo Seljuksye Baghdadro gagənayen kuru Shia Buyid Amir al-umaras'a dazənayen. Adə shima badiyaram kərmai Seljukbe kəla Caliphateben. Daula kərmai Seljuk ye də wurajin lan, Abu Suleiman Dawud Chaghri Beg ye feronzə Arslan Khatun Khadija dəga kalifa al-Qa'im ro saa 1056 lan nyawono.Ada ngawo kərmunzəyen, nəm jirenzədə ilmuwu karəngəye lan koro tədən, shima baanzə talaalan bawono kuru al-Ghazali ganadə-a yanzəgana Ahmad-adə Sufiro kolzəna. Gargam Al-Ghazalibe zamanzəbe kuru buro salakbe, 'Abd al-Ghafir al-Farisi, biya ruwozəna kəla al-Ghazalidə ilmu fiqhbe (fiqh Islambe) na Ahmad al-Radhakaniben səbandin, maləmma fatobe kuru Abu ali Farmadi, kəra Tushbandibe. cidiya al-Juwayniben, shi ilmuma fikihbe-a kuru ilmuwu adinbe-a kuru "musulumma shiro nowatawo." maləmma zamanzəye,"[50] suro Nishapurben,[2]: 292 waneye ngawo loktu kərabe suro Gurganben.Ngawo kərmu al-Juwayniben suro saa 1085ben, al-Ghazalidə Nishapurlan lezə shararam Nizam al-Mulkbero kara, shi waziir duno'a mairi Seljukbedə, shidəwo waneye Isfahanlan karadə. Ngawo shiro ka'ala "Nəm shawa adinbe"-a "Nəm kura dau fuwuma adinbe-a" cinayen, Nizam al-Mulkye al-Ghazali'a suro kəntawu July bǝ saa 1091lan fuwuzəgə nasha "zauro darajaa kuru zauro kazəyiya" nasha kəra gultuwube loktudən: shi Nizamiyya Badrasa suro saaben. Shiro tajirwa ruhaniyabe suro saa 1095 lan sətana, shidoni am laaye gulzanadə shiro clinical hysteria gulzayin, [56] [57] [58] cidanzə kolzə Baghdad kolzə dalil ibadaro Makkaro lejinro.

Lamintǝ

[yasa | usullu yasa]